Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums icon

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums



НазваниеSatura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums
Дата конвертации26.08.2012
Размер65,43 Kb.
ТипРеферат
Eiro


Satura r?d?t?js. Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lppBretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lppMonet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lppEkonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lpp Par un pretEiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lppStabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. 11. lppSamazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13.lppIzveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar tovienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lppIzveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . . . 14.lppMobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veiktpolitisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lppSamazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lppIevie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudasatmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. .16. lppEiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tikviegli nomain?t valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .17. lppNeizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lppPaz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lpp PielikumsEiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.lpp IevadsK? jau visiem zin?ms, kop? 1999. gada 1. janv?ra pasaul? n?kusi jaunaval?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j? val?ta – eiro. Pagaid?m gan t?figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1. janv?ri toir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?. ?isnav pirmais m??in?jums apvienot Eiropas val?tas, bet, pagaid?mv?rien?g?kais un ar? veiksm?g?kais. Eiro aizst?s 11 Eiropas monet?r?ssavien?bas (EMS) dal?bvalstu nacion?l?s val?tas un nacion?l? monet?r?politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB). Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos pap?t?ttuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar Latviju – k? Latviju ietekm?s eiroievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di ???r??i, unk?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu ir ?oti daudz, darb? apskatutikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas ar? Latvijas iesp?jasp?riet uz ?o jauno val?tu t?s ce?? uz Eiropas Savien?bu, kas tiek ar?min?ts Latvijas Bankas strat??ij? k? viens no galvenajiem punktiemiek?aujoties ES. Grib?ju noskaidrot ar? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum?, t?d??veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas l?meni par eiro, toattieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r. Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture.P?c Otr? pasaules kara Rietumeiropas demokr?tisk?s valstis, s?ka mekl?tjaunu virz?bu, kas nodro?in?tu gan politiski, gan ekonomiski stabiluatt?st?bu un “aizsarg?tu” t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski sp?c?g?sAmerikas. Jau 1948. gad? tika nosl?gts beniluksa Muitas ?nija starpBe??iju, N?derlandi un Luksemburgu, kas v?l?k k?uva par modeli da??duvalstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u Jaun?s Eiropas (runa ir par valstuintegr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un uztveram ?obr?d) pirms?kumidat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts l?gums par Eiropas Og?u unt?rauda apvien?bas izveidi - tas bija pirmais pla?a m?roga ekonomiskaisl?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas valst?s. 1957. gad?se?as Eiropas valstis paraksta t.s. Romas l?gumu, izveidojot Eiropasekonomisko asoci?ciju EEаun Eiropas Atomener?ijas apvien?bu. ?o Eiropasl?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku dz?ves l?meniun nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar to var uzskat?t, ka uz1958. gadu nosl?dz?s pirmais “neapzin?t?s” integr?cijas posms - bijaskaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu griba un nepiecie?am?ba veidot“kop?jas m?jas”. Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t ekonomisko un monet?ro savien?buofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc? H?g?. Kop? t?sreizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var izdal?ttr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij? EiropasKopienas ietvaros. Pirmais posms 1958. - 1968. gads. ?aj? laik? tika nosl?gts p?rejasposms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i s?kot ar netarifu barjerunov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas valst?m.?pa?i progress tika pan?kts kop?jas lauksaimniec?bas politikas izstr?d?,kas uz ?? perioda beig?m jau re?li s?ka funkcion?t. Tika likti pamatikop?jai transporta politikas sagatavo?anai (pa?saprotama att?st?bas gaitap?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt, ka uz 1969.gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus. N?ko?ais solis bija Eiropas Monet?r?s savien?bas izveide, t.i.stabilas monet?r?s zonas izveide Eirop?. Nepiecie?am?ba p?c ??dassavien?bas izriet?ja no sasniegt? progresa koptirgus izveides jom?.Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970. gad?) Eiropasvalstu vad?t?jiem lika nopietn?k piev?rsties Monet?r?s ?nijas izveidei.1970. gad? Luksemburg? Eiropas Kopienas Ministru Padom? tika pie?emtsl?mums, ka turpm?k valstu monet?r?s integr?cijai j?notiek paral?li(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas noz?m?ja, kaEiropas Kopienas valst?m j?koordin? sava darb?ba defic?tu finans??anas,nodok?u politikas un finansu tirgus jom?s. Dal?bvalst?m tika rekomend?tspak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as kursu sv?rst?bu robe?as, ar m?r?il?dz 1980. gadam rad?t apst?k?us piln?gi br?vai kapit?la kust?bai unpiln?gi br?vu val?tu konvertibilit?ti sav? starp? p?c neatgriezeniskifiks?tiem val?tas kursiem. Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstin?tu Eiropas monet?r?ssavien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel? tiek pie?emts l?mums, parapmai?as kursa sv?rst?bu robe?as noteik?anu Eiropas val?t?m attiec?b?vienai pret otru. Noteikumi paredz?ja, ka sv?rst?bas nedr?kst p?rsniegtattiec?go val?tu sv?rst?bas pret ASV dol?ru. ?o meh?nismu nosauca par“??sku tunel?” (snake in the tunnel). “??ska” ir val?tas kursu sv?rst?basKopienas ietvaros un “Tunelis” ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru. Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.Bretton Vudas sist?mas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kassavuk?rt izrais?ja augstu infl?cijas l?meni, rad?ja lielu spekulat?vuspiedienu uz Eiropas val?t?m. Nesak?rtot?ba starptautiskaj?s monet?raj?sattiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju ?oti sare???tu, vai patneiesp?jamu. 1972. gad? Anglija pie??va sterli?u m?rci?as sv?rst?bas ?rpusnoteiktaj?m “??skas” un “tune?a” robe??m. Anglijai dr?z sekoja ?rija,D?nija un It?lija. 1977. gada beig?s tikai puse no Kopienas Valst?m(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un D?nija) palika “??skasun tune?a” meh?nisma ietvaros. 1979. gada Br?menes konferenc? Eiropas valstu vad?t?ji no jaunaapstiprin?ja v?l??anos izveidot piln?gu monet?ro savien?bu. L?dz ar to1979. gada mart? tika apstiprin?ti konceptu?li piln?gi jauni EiropasMonet?r?s Savien?bas veido?anas principi. Tre?ais posms 1979. - 1994. gads. Asto?desmitajos gados v?l vair?knostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo: - bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu, lai padar?tuto konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku. - ?oti asas bija re?ion?l?s atpalic?bas probl?mas, kas bijaj?likvid?.?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta programma, kas paredz?ja nov?kt visasfizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu, personuun kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks integr?cijas procesa turpin?jumsb?tu vienotas naudas vien?bas - ECU ievie?ana. (kas gan nav oblig?ti). Tovar?tu izdar?t tikai ar centraliz?tas instit?cijas pal?dz?bu, kaskontrol?tu vienotu kred?ta procentu likmi visai Savien?bai un apmai?askursu pret tre?aj?m valst?m. Bretton-vudas sist?mas sabrukums. Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas sist?ma tr?kumiveicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad izteikti v?j?k?s unstipr?k?s val?tas tika pak?autas intens?viem spekulantu uzbrukumiem, kasizpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri ir 1967.gada Lielbrit?nijas m?rci?as devalv?cija un 1971. gada Bretton-Vudassist?mas sabruk?ana. Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad? piepras?jums unpied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem nebija sabalans?ts. T?p?c,lai kompens?tu piepras?juma un pied?v?juma negat?vo bilanci un t?d?j?dinotur?tu p?r?k augstu nov?rt?to m?rci?u (2,8 USD/GBP l?men?),Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri iepirka GBP lielos apjomos. ??daveida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas rezervju kr?jumus, kasatspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr? rezervjuzaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti s?ka ?aub?ties parIMF (Starptautiskais Val?tas Fonds) sp?j?m kompens?t ?os zaud?jumus araizdevumu Lielbrit?nijai. Tikl?dz spekulanti (ar? “mirst?gie” tirgusdal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi n?kotn? var k??tmazv?rt?gi, strauji samazin?j?s piepras?jums p?c m?rci?u akt?viem.Milz?gais m?rci?u akt?vu pied?v?jums no vienas puses un minim?laispiepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?. Rezult?t?,17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k nek?1 mljrd. no sav?m dol?ru rezerv?m. N?ko?aj? dien? centr?l? bankakapitul?ja, devalv?jot m?rci?u par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembr?p?rdeva savas m?rci?as centr?lajai bankai, jau 18. novembr? var?ja“ieskait?t” sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt centr?l? banka t?dupa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo gadu pieredze liecina,ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai tirgusa?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo bankudarb?ba rezult?t? darbojas k? katalizators, kur?, faktiski, nolemj dotoval?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos). Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as devalv?cijas Bretton-Vudas sist?ma p?rdz?voja v?l vair?kus triecienus: Francijas frankadevalv?cija 1969. gada august?, V?cijas markas peldo?ais kurss unrevalv?cija 1969. gada Septembr? - Oktobr?. Punkts tika pielikts 1970-1971.gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?. 1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas palielin?j?s v?l vair?k (jau pirmaj?kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m valst?m bijat?ds pats maks?jumu bilances p?rpalikums, liel?ko da?u no t?s veidojaRietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu bilance. Lai saglab?tu teko?oV?cijas markas un ASV dol?ra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (V?cijascentr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva DEM,t?d?j?di papildus ieg?stot starptautisk?s rezerves. Apr?l? ?o rezervjupl?sma uz Bundesbanku strauji pieauga v?l par 3 mljrd. USD. Straujarezervju piepl?de Bundesbank? noz?m?ja V?cijas monet?r?s b?zespalielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas rad?ja infl?cijasspiedienu. Lai to nov?rstu bija nepiecie?ama markas revalv?cija, ta?urevalv?cijas gad?jum? strauji pieaugtu V?cijas mark?s denomin?to akt?vupe??a (uz kursa cel?an?s r??ina). To sajutu?i, tirgus dal?bnieki rad?jaa?iot??as piepras?jumu p?c marku akt?viem (citiem v?rdiem sakot pa??mmark?m). V?l 1971. gada 4. maij? Bundesbanka ar akt?vas intervencespal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku, kopum? ?aj? dien?Bundesbanka iepirka vair?k nek? 1 mljrd. USD. Lai saglab?tu dol?ra unmarkas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta nopirkt v?l vienumljrd. USD. V?l p?c stundas V?cijas centr?l? banka pazi?oja ka atsak?sveikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t. T? pa?a gada august? prezidents Niksons ar vi?a “jauno ekonomiskopolitiku”, dol?rs vairs neb?s br?vi peldo?s, pazi?oja par Bretton-Vudassist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno “Smita” pl?nuun sabiedroto vieno?anos, Bretton-Vudas sist?mai bija j?atjauno savadarb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika un t?s tirdzniec?baspartneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu. Monet?r? sist?ma un ECU Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma likumsakar?gas sekas bija peldo?okursu ?ra, kas ir izdev?gi stipraj?m (DEM,JPY) val?t?m, bet draud?giv?j?kaj?m val?t?m (GBP,USD), jo pieaug spekulat?vais spiediens uz ??mval?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij? cie? ra?ot?ji, kas vairs nevar veiktdetaliz?tu att?st?bas pl?no?anu neprognoz?jam? ?r?j? tirgus d??. Cietapraktiski visas valstis un tie?i tas saros?ja Eiropas valstis izveidotjaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas val?tas kursasv?rst?bas ap fiks?tiem kursiem, ta?u agr?k vai v?l?k valst?m b?tuj?vienojas par v?l cie??ku integr?ciju val?tas jom?, proti, vienotasval?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros. Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir ECU, kas ir “compositecurrency” (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dal?bvalstsspecifiskiem val?tas daudzumiem, atbilsto?i to kop?jam nacion?lajamproduktam un dal?bai kop?j? tirdzniec?b?. ECU kalpo ar? k? Savien?basekonomisko attiec?bu nov?rt??anas l?dzeklis, jo Savien?bas bud?ets tieknov?rt?ts ar ECU. ECU v?rt?bu katr? val?t? var noteikt atbilsto?i t?s v?rt?bai, k?komponentei no val?tu groza. (atkar?b? no dot?s val?tas vien?bu skaitagroz?). T? k? katrai val?tai ir noteikta attiec?ba ar vienu ECU, tad iriesp?jams noteikt savstarp?ji fiks?tus nacion?lo val?tu kursus. Tas irdivpus?js, centr?lais kurss. Katrai dal?bvalstij tas ir j?notur zin?m?srobe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u ekonomiskiv?j?kaj?m valst?m ?? robe?a var tikt papla?in?ta l?dz 6.0%. Ne vis?mvalst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad? It?lija unLielbrit?nija, p?rk?pjot ?o robe?u, faktiski, p?rtrauca savu dal?buizveidotaj? Mai?as Kursu Meh?nism? (MKM). ES valstu centr?laj?m bank?mkop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas izpau?assekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25% robe?ai attiec?b? pretv?cu marku, tad Francijas bankai ir j?p?rdod v?cu markas un V?cijasBundesbankai j?iep?rk fran?u franki. Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b? ir ar? citiinstrumenti, piem?ram, procentu likmes. 1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?mval?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15% apm?r?,ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u. Lai pal?dz?tu valst?m veikt da??das finansu oper?cijas (samazin?tubud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas kursu) EiropasMonet?r?s sist?mas ietvaros tika izveidoti da??di papla?in?ti kred?tameh?nismi. Viena no instit?cij?m, kas ir ??s meh?nisma sast?vda?a, irEiropas Monet?r?s sadarb?bas fonds, kur? ir pilnvarots sa?emt naudasrezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU. savuk?rt dal?bvalstis var?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m ar EiropasMonet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet ?oti svar?gs secin?jums, proti,ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla), bet gan re?ls akt?vs, arkuru izsaka par?dus un saist?bas. Ekonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi.Priek?roc?bas:1. Vienota Eiropas naudas vien?ba dos iesp?ju p?rvar?t iek??j? tirgusfragment?ciju un padar?s izmaksu un cenu sist?mu sal?dzin?mu vis?savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci - t?tad att?st?bu.2. Atkrit?s probl?mas, kas saist?tas ar val?tas mai?u ce?ojot Eiropasteritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m, katr? no t?m mainotnaudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri?? dar?jumabraucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz ?im bijadesmit rei?u liel?ki administrat?vie izdevumi, nek? multinacion?laj?mkorpor?cij?m.Tr?kumi:1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana no nacion?l? l?me?a uz ESl?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em ekonomisk?s politikasjaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas ir tolerantaspret augst?ku infl?cijas l?meni. Daudzi ?aj? apst?kl? saredz zin?musdraudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.2. Ekonomiski v?j?k?s valstis zaud?s iesp?ju devalv?t savas naudasvien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t eksport?jamo pre?u noietu uzval?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek dar?ts ?obr?d. Ta?uno otras puses, tam vienm?r ir bijis ?slaic?gs efekts, jo tas neveicinajaunu tehnolo?iju ievie?anu, padara darbasp?ku neelast?gu, paaugstinaimport?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas irgad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota produkcijas kvalit?teun serviss.3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?mfaktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankasapkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadulaik?. Par un pret Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu. K? zin?ms, viens no liel?kajiem ieguvumiem Eiropas valstuiedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir val?tas mai?as probl?masatrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot pa Eiropu t?ristiem sava nacion?l?val?ta vairs neb?s j?konvert? attiec?g?s valsts val?t?, jo 11 EiropasSavien?bas valst?s val?ta b?s viena, vienota. Tas padara ce?o?anu ?rpussavas valsts izdev?g?ku, jo val?tas konvert?cija vienm?r saist?s arzin?miem zaud?jumiem, ko izraisa neizdev?gie un sv?rst?gie val?tu kursi.Neap?aub?mi, t?risma veiksm?g?ka att?st?ba veicin?s ar? valstu iek??j?sinfrastrukt?ras (ce?u, transporta) att?st?bu, k? ar? veicin?s to ekonomiskoatt?st?bu, jo t?risms vienm?r saist?s ar naudas izdevumiem. Eiro ievie?ana nenov?r?ami padar?s Eiropas tirgu “caursp?d?g?ku”-cilv?kiem b?s iesp?ja sal?dzin?t pre?u vai pakalpojumu cenas da??d?svalst?s. ?? iesp?ja sal?dzin?t cenas da??dos Eiropas nost?ros pastiprin?skonkurenci, jo neb?s vairs iesp?jas k?du preci kaut kur p?rdot nepamatotil?ti, to kompens?jot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, k? rezult?t?paaugstin?sies pre?u kvalit?te un t?s pal?tin?sies. K? viens no ska??kajiem politi?u argumentiem par labu eiro val?taivienm?r tiek min?ts, ka eiro saasin?s cenu konkurenci. Padarot cenas vieglisal?dzin?mas vis?s EMS valst?s, nesaska?as pak?peniski saasin?sies, joklejojo?i pirc?ji kl?d?s no viena veikala uz otru, l?kojot p?cvisizdev?g?kajiem pirkumiem. Politi?u sol?tais cenu kritums sagaid?ms tikaitad, kad vairums veikalu piekabin?s prec?m cenu birkas, kur?s saskat?mi b?sredzama pre?u v?rt?ba gan nacion?laj?, gan eiro val?t?. Ta?u l?dz ?imtikai da?viet Eirop? tirgot?ji ir sp?ru?i ?o soli. Pat Brisel?, kas tiekuzskat?ta par neofici?lu Eiropas galvaspils?tu, cenas joproj?m ir izteiktasgandr?z tikai Be??ijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijasvieno?anos ar noz?m?g?kajiem mazumtirdzniec?bas un pat?r?t?juorganiz?cij?m, veikaliem pak?peniski ?? gada laik? tom?r ir j?ievie? cenubirkas, kur?s preces v?rt?ba izteikta gan eiro, gan nacion?laj? val?t?.Div?j?d?s cenas tiek v?rt?tas k? pirmais solis uz cenu caursp?d?gumuEiropas Savien?b?. T?d? veid? l?dz 2002. gadam, kad eiro ieg?s taust?muapveidu, pat?r?t?ji b?s jau apradu?i ar jauno val?tu. Tom?r iepriek?min?t? vieno?an?s ir br?vpr?t?ga, un, k? liecinaBe??ijas pat?r?t?ju asoci?cijas Test Achats aptauja, cenu at??ir?basEiropas Savien?bas valst?s ?autu veikaliem izvair?gi iztur?ties attiec?b?uz div?j?d?m cenu birk?m. K?d?? gan fran?u elektronikas tirgot?jamvajadz?tu uzskat?mi par?d?t cenu precei, kura pavisam net?lu kaimi?os –V?cij? – maks? par 40% l?t?k? Lai nu k?, liel?kie zaud?t?ji ?ai sp?l? var?tu b?t pat?r?t?ji.Aptaujas liecina, ka Lielbrit?nija ir visd?rg?k? valsts Eiropas Savien?b?.Tas liek dom?t, ka britu mazumtirgot?jiem ir pietiekams iemesls novilcin?tcenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams. Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai un dom?s pareiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t viens no veicino?ajiem iemesliem,kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet Stabila nauda Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela noz?me s?kot jau nogadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka, b?siesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par EMS priek?roc?b?m. Lai to sasniegtu,svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s: . Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts, lai nodro?in?tu tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b? . Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika, kuras m?r?is ir cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji aizg?ti no V?cijas Bundesbank. . Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai stabilu monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.?iem trim p?l?riem vajadz?tu nodro?in?t eiro stabilit?ti. Protams,stabilit?te nevar b?t garant?ta – ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m, ne ar?eiro. Fakts, ka liel?k? da?a V?cijas ES partneru ir piedz?voju?i cenukr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un tik un t? att?st?ju??spar ekonomiski stabil?m valst?m, piel?dzin?m?m V?cijai ir svar?g?ksstabilit?tes nodro?in??anai EMS nek? l?guma formul?jums. Vid?j? ESinfl?cija 1996. gad? bija 2,5% - tikai par vienu procentu augst?k, nek?V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija visliel?k?s izredzes iek??tEMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?. Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek noteikta p?cinfl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas perspekt?vas attiec?b? ar cit?mvalst?m. Izskat?s, ka eiro b?s relat?vi stipra val?ta, piem?ram, pretdol?ru. Bailes, ka eiro k??s par v?j?ku val?tu, ja EMS pievienosiesDienvideiropas valstis ir nepamatotas. ??m valst?m b?s j?padara savasfinansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS. 1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as kurss starp eiro unguldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp ekiju unguldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i pie?em,ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat liela, cik gulde?a pirktsp?ja, t?d??, kavisas cenas tiks p?rr??in?tas, lietojot ?o ofici?lo apmai?as kursu.Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos, M?strihtasl?gum? ietverti da?i panti: . Valstij j?izpilda zin?mi “konver?ences krit?riji”, pirms t? var iest?ties EMS. Viens no ?iem krit?rijiem attiecas uz infl?ciju – t? nedr?kst p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m vid?jo infl?ciju par vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS. . Eiropas Centr?l?s Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta k? infl?cija starp 0% un 2%. Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di nepiesaist?ta politiskaj?m amb?cij?m. ?is ir aizg?ts no V?cijas un N?derlandes centr?lo banku veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Euroview 2” Samazin?sies val?tu risks.Ievie?ot eiro, kas EMS dal?bvalstu at??ir?g?s val?tas sakopos vien?,vienot? val?t?, samazin?sies ar? val?tu risks. Komp?nij?m b?s dro??kdarboties ar eiro, nebaidoties no neparedz?t?m, strauj?m t? kursasv?rst?b?m, nek? darboties ar vair?k?m nacion?laj?m val?t?m, no kur?mikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k un ?tr?katt?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska, kas,iesp?jami, attur k?du firmu no val?tu oper?cij?m. Val?tu riskasamazin??an?s piesaist?s ar? vair?k t?ristus, kas ce?o pa Eiropu.Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un katr? valst? konvert?jotval?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas s?kotn?j?s v?rt?bas. Jat? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota val?tas sist?ma, tas padar?sEiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k? ar?, vienot? tirgus ietekm?rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot. Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?. Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu tirgineizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s tirgus noteikti dosar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s ar? ?rzemjuinvest?ciju iepl??anu, kuru agr?k, iesp?jams, kav?ja p?rlieku lieliezaud?jumi, kas saist?j?s ar val?tas konvert?ciju starp to nacion?laj?mval?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai b?s vienk?r??k nor??in?ties ar EiropasSavien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as. L?dz ar eiro ievie?anu Latvijas uz??m?jiem b?s vienk?r??k k?rtotdar?jumus ar da??du Eiropas Savien?bas valstu partneriem, jo tos var?sveikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var pa?trin?t Eiropas tautsaimniec?basatt?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju unveicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilit?ti, teikts LatvijasBankas inform?cij? par Eiropas Savien?bas vienoto val?tu eiro. Tom?rtuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam. Bankas speci?listi nor?da, ka t?pat k? cit?m neliel?m valst?m aratv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo tirdzniec?bu Latvijai ir svar?ginodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret galveno tirdzniec?baspartneru val?t?m. Latvijas liel?k? tirdzniec?bas partnere ir EiropasSavien?ba, tom?r Latvijas uz??m?ji ar saviem ?rzemju pas?t?t?jiem unpieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros. “Iesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota tirdzniec?basdar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t izdev?ga. Tas b?tuar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz Eiropas Savien?bu. Tom?r latapiesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas Banka vispirmsizv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,” teikts centr?l?s bankas inform?cij?. T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan sav?, gan ar? cit?sEiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s no jauna j?veido un j?p?rveido savaierast? doktr?na par cenu sam?riem – kas ir d?rgs, kas ir l?ts. Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru. Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi paz?stamo un sevipier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu ?aj? eiro zon?pats eiro var?tu ie?emt dol?ra l?dz?in?jo poz?ciju. Vair?kums Eiropasuz??m?ju prognoz?, ka eiro ie?ems ASV dol?ra vietu starptautiskajosnor??inos 20 gadus p?c t? ievie?anas. Par to liecina soci?lo p?t?jumua?ent?ras sar?kot? aptauja, kur? piedal?j?s liel?ko Eiropas komp?nijuvad?t?ji. Visoptimistisk?k noska?oti bija be??u uz??m?ji – 51% no vi?iemuzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10 gadiem. L?dz?gu viedokliizteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u. Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji – 53procenti aptauj?to britu firmu vad?t?ju visp?r ap?aub?ja, vai Eiropaskop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru. P?c aptaujas datiem, 44% respondentu dom?, ka eiro ievie?ana dosfinansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata, kakop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus neietekm?s,bet p?r?jie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darb?bu ietekm?snegat?vi. P?reja uz vienotu val?tu Eiropas Savien?bu v?l vair?k irnostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku zonu. K?da t? ir sal?dzin?jum? ardiv?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? – ASV un Jap?nu? M?svaram redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos nemaz neatpaliek nodol?ra zonas un var izr?d?ties dol?ram nopietns konkurents c??? parvaldo??s val?tas lomu pasaul?.| |Eiro zona |ASV |Jap?na ||Kop?j? plat?ba (1000 km2) |2364 |9373 | 378 ||Iedz?vot?ji (milj., 1998.) |292 |270 |127 ||IKP (1998., mljrd. ekiju) |5774 |7592 |3327 ||Infl?cija (% 11.98./11.97.) |0,9 |1,5 |0,8 ||Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no |-2,5 |-0,3 |-3,4 ||IKP) |74,5 |61,5 |86,7 ||Valsts par?ds 1997 (% no IKP) |760,8 |606,3 |371,3 ||Eksports (1997., mljrd. ekiju) |671,4 |792,4 |298,6 ||Imports (1997., mljrd. ekiju) |89,4 |-186,1 |72,7 ||Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8 |4,5 |4,3 ||ekiju) |3190,9 |9679,7 |3300,9 ||Bezdarba l?menis (10.98., %) | | | ||Tirgus kapitaliz?cija (10.98., mljrd.| | | ||ekiju) | | | |*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet. Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt politisk?s un ekonomisk?s reformas. Pa?laik Austrumeirop? un ar? Centr?leirop? ir diezgan daudz t?duvalstu, kuras izteiku?as v?l??anos un uzst?d?ju?as sev par m?r?iiek?au?anos Eiropas Savien?b? – kaut vai Baltijas valstis, Polija, ?ehija,Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits var?tu v?lpalielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v? vienotais tirgusun vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties EMS un pie?emt ?oval?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES. Ar? Latvijas Bankas prezidents Einars Rep?e nesen intervij? BBCpazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas – lata– un ieviest eiro v?l pirms iest??an?s Eiropas Savien?b?, bet LatvijasBanka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000. gada neizskat?s iesp?ju nomain?tlata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro. K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics, Latvijapa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad iesp?jams nov?rot eiro ievie?anuEMS valst?s. Mums ir iesp?jams nov?rot t? ietekmi uz da??diem finansusektoriem, noteikt tos optim?los r?d?t?jus m?su ekonomik?, kas b?tuvajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai. Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien – ar? vis?m cit?mvalst?m ir iesp?ja nov?rot ?o procesu un m?c?ties no to pielaistaj?mk??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j? tirg? mudin?s Centr?leiropasun Austrumeiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt ekonomisk?s unfinansi?l?s reformas, lai t?s atbilstu EMS krit?rijiem, t? sauktaj?mM?strihtas pras?b?m:1. Valsts bud?eta defic?ts nedr?kst p?rsniegt tr?s procentus no bruto iek??j? kopprodukta.2. Valsts par?diem noteikta 60 procentu robe?a no bruto iek??j? kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5 procentu l?meni sal?dzin?jum? ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go vid?jo r?d?t?ju trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m vair?k k? par diviem procentiem.5. Val?tai bez devalv?cijas j?atrodas br?v? apgroz?b? Eiropas val?tas sist?m? vismaz divus gadus.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” Samazin?sies procentu likmes. Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro ien?k?ana, ietekm?sar? konkurenci un cenas – konkurence palielin?sies – to rad?s katrasatsevi???s EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?u izzu?ana, ?rzemjukapit?la un jaunu firmu iepl??ana; bet, p?c anal?ti?u dom?m, cenassamazin?sies – ?is seko iepriek?min?tajam. Palielin?sies ar? bankukonkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas pied?v?s izdev?g?koskred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu likmjusamazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar? tas, ka b?s tikai viena val?ta,nevis vair?kas. Procentu likmju samazin??an?s, savuk?rt, noved?s pie veiksm?g?kaslauksaimniec?bas un priv?t? sektora att?st?bas, jo lauksaimniekiem unpriv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas noteikumi; ?isveicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu. Lai gan pati Eiropas centr?l? banka (ECB), pret?ji V?cijasaicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas pa?laik irtr?s procenti. ECB s?d? 18. febru?r? V?cijas finansu ministrs OskarsLafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par iemeslu ??dainepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s un augstobezdarba l?meni. Likmju samazin??anas pretinieki uzskata, ka likmjusamazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu – eiro.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas atmazg??anu.Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu galu t?ristu nedien?m mainot val?tas, ??val?tas mai?a tom?r ir noz?m?gs ierocis c??ai ar net?r?s naudasatmazg??anu. K? izteicies Be??ijas val?tas mai?as oper?ciju asoci?cijasprezidents ?vs Deklerks, “val?tas mai?as biroji ir lab?kie tieslietusist?mas pal?gi c??? pret net?r?s naudas legaliz??anu. Vis?s EiropasSavien?bas valst?s darbojas sist?ma, kad person?m, kas v?l?s noguld?tbank?s “aizdom?gi” lielas naudas summas vai m??in?t to samain?t naudasmai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas finansuinform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju un1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar? bankas unval?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem aizdom?gudar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas ir iesniegu?as ties?1645 krimin?llietu dosj? par naudas atmazg??anu, kuru kop?j? summa irnepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot eiro tiks zaud?ta viena noefekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i savaspreces pieg?d? liel?kajai da?ai Eiropas. Pirc?ji V?cij? vai Francij?nor??in?s sav? nacion?laj? val?t?. P?c tam ?? nauda tiek konvert?taHolandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas ievie?anas vi?iem ?? mai?a vairsneb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem b?s gr?t?m c?n?ties pret ??d?m untaml?dz?g?m par?d?b?m. Un naudas atmazg??ana nav vien?g? krimin?l? darb?ba, kas ieg?s noeiro ievie?anas. Val?ta, kas darbosies vis? Eirop? un kuras bankno?upamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar? val?tas viltot?jiem.?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l nav paz?stama arjauno val?tu. Turkl?t jaun? val?ta b?s viegli p?rvad?jama, jo bankno?uliel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas. Tom?r past?v ar? faktors, kas krimin?lajiem elementiem b?snelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta b?s j?konvert?eiro – ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no val?tas, kas n?kotn?neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana var izrais?t aizdomasbanku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.*Materi?li ?emti no “Neatkar?g?s r?ta av?zes” Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik viegli nomain?t valodu.” Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda vien – tie irsasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram V?cijas marka – tas ir k?atg?din?jums v?cie?iem par veiksm?gaj?m ekonomiskaj?m reform?m, kas taipal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski att?st?tu, stabiluvalsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks tikaik? ciparu kombin?cija 1,96 – t?s fiks?tais kurss pret eiro. Ievie?ot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopol?tisk?ka,integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacion?loidentit??u saglab??anai – vai t?s nepazud?s lielo tautu vid?? Nacion?l?sval?tas tom?r ir un paliek veicino?s faktors nacion?lo identit??usaglab??an? Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka t?s ir at??ir?gas.Vienotas val?tas ievie?anu var uzskat?t par m??in?jumu Eiropas tautasnovien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet vai tas ir pozit?vi? No ekonomisk?viedok?a – j?, bet ?im jaut?jumam v?l past?v ta?u ar? v?l mor?l? puse,psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt vien?doti. P?t?jumir?da, ka tikai 53% Eiropas iedz?vot?ju ir par eiro ievie?anu. J?,teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas ir pret to, sast?dagandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par. Ar? Latvijas iedz?vot?ju priek?? b?s izv?le – atbalst?t, vaineatbalst?t eiro ievie?anu ja, es v?lreiz atk?rtoju – ja Latvija tiksuzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?. t?p?c ?? iesp?ja irpamat?gi j?apsver un visi par un pret – r?p?gi j?izv?rt?, jo, nenoliedzami,eiro ievie?ana, respekt?vi, zin?m? m?r? Eiropas tautu vien?do?ana, irdrauds ar? t?das mazas tautas, k? latvie?i, nacion?l?s identit?tes unmentalit?tes saglab??anai. Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika. Lai gan Eiropas jaun?s val?tas ievie?anas piekrit?ji cer, ka eiropozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV uncitas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i, ka eiroprojekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika. Ja eiro pret ASV dol?ru p?rm?r?gi nostiprin?tos, tas veicin?tuglob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem un izrais?tu aizdevumaprocentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja eiro kurss pret ASV dol?rustrauji kristos, tas negat?vi iespaidotu ASV eksport?t?jus, kuriem b?tuj?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?. Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos vis? eirosist?m?. Ja k?da no 11 Eiropas monet?r?s savien?bas (EMS) dal?bvalst?mnevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus, kas tai noteikti, iest?jotiesEMS, t? b?tu spiesta izst?ties no ??s sist?mas. Tas savuk?rt izrais?tufinansi?lus satricin?jumus Eirop? un v?l vair?k saasin?tu t? jau smagobezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums nemaz nedod EMS valst?miesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro ievie?anatiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem. Dal?bvalstij neb?s iesp?jamsv?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas Savien?b?.No t? var?tu celties negat?va ietekme uz finansi?lajiem tirgiem, kasnovestu pie eiro v?jin??anas. ASV vald?bas amatpersonas vair?kk?rt izteiku?as atbalstu Eiropaskop?j?s val?tas ievie?anai. ”Stipra un stabila Eiropa ar atv?rtiem tirgiemun sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un visai p?r?jai pasaulei,”pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons. ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11 valstuviet? ?aus ASV komp?nij?m viegl?k p?rdot savu produkciju 290 miljoniempat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma efektu,palielin?sies iesp?ja, ka Eiropas iedz?vot?ji ieg?d?sies Amerik? ra?otoprodukciju. “T? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m, kur?mb?s j?veic maz?k dar?jumu ar val?t?m. Pat?r?t?ji Eirop? var?s vieglisal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m, kuras ir konkur?tsp?j?gas,”sac?ja ASV Tirdzniec?bas pal?tas Eiropas lietu noda?as vad?t?js VulfsBrukmans.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un “Deutsche Bank Research” Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku. Eiro ievie?anas pl?n? ietverta ar? neatkar?gas Eiropas Centr?l?sbankas izveido?ana, kuras rok?s b?s nodotas oper?cijas ar eiro. Tasgalvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?, ka Eiropasmonet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s kontrol?t savu iek??jomonet?ro politiku – to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar? uzskat?tpar zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas zaud??anu, non?k?anu k?da augst?kasp?ka atkar?b?. Un past?v ta?u ar? iesp?jas, ka tiks pie?emti k?dasattiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi, un ?? valsts neb?s sp?j?gapretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB. Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro ievie?anu irnacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un neretip?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti, piem. Amerika – stipra k? dol?rs.Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta, vaikatra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka? K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?Cer?bas, ka b?s milz?gs labums no liel? caursp?d?guma, konkurences unefektivit?tes, izr?d?ju??s stipri p?rsp?l?tas. Eiropas iek??j?s cenasatspogu?o divus faktus: pirmk?rt, cenas, t?pat k? politika, ir lok?lapar?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences unmazumtirdzniec?bas konkurences ierobe?o?anas trad?ciju rezult?ts – t?Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta ekonomikas profesors,biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks. Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas var sagaid?t ieguvumus nooper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz, bet p?c da?iemgadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?. Vai eiro pal?dz?s atrisin?t bezdarba probl?mu? Protams, eiroievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s ta?u j?apm?ca speci?listi; eiroievie?anai seko ar? t?da par?d?ba, k? lielo uz??mumu apvieno?an?s, bet visubezdarba probl?mu eiro ievie?ana neatrisina. Sagaid?ma liel?ka stabilit?tefinansu perif?rij?s, un t?s rezult?t? ar? strauj?ki pieauguma tempi, kaszin?m? m?r? ar? sekm? probl?mas risin?jumu. Ta?u galvenais ir tas, ka ??sprobl?mas risin?jums noz?m? v?l liel?ku ekonomisko pieaugumu un radik?lubarjeru likvid??anu, kas trauc? darba tirgum rad?t jaunas darba vietas, betcilv?kiem tikt pie darba. Tas, ko eiro patie??m dos Eiropai ir finansu deregul?cijas (gannacion?l?s, gan starpnacion?l?s) nostiprin??ana, kas izveido pla?u un dzi?ukapit?la tirgu. Eiropa no vec?s sadrumstalot?s finansu strukt?ras, kuraspamat? ir bankas, p?riet uz amerik??u tipa kapit?la tirgu, kur l?dzek?iatrodas priv?tpersonu rok?s un komp?nijas izlai? v?rtspap?rus un akcijas,kur izdevumi starpniekiem ir nenoz?m?gi, un tiek ?stenota stingra kontrolep?r komp?niju p?rvaldi. No t? Eiropas komp?nijas tikai ieg?s, un t? b?svisliel?k? piepras?juma ietekme, k?du mums n?cies pieredz?t. Finansu deregul?cija dod iesp?ju izmantot finansu tehnolo?iju.Turkl?t finansu deregul?cija un iek??jie tirgus pas?kumi paver daudzliel?kas iesp?jas oper?cij?m ?rzem?s. Eiro vainago ??s tendences, dodot t?mpla?u v?rienu, samazinot kapit?la cenas, kas rada labv?l?gus apst?k?usdaudz pla??kai dal?bnieku kategorijai. Eiro noder?jis It?lijas, Sp?nijas un pat Francijas makroekonomiskai“atbru?o?anai”. Vienot? val?ta padara ??s valstis dro?as investoriem, tasatspogu?ojas daudz zem?k?s procentu likm?s un augst?k? pieauguma temp?;dividendes par risku samazin?s, jo ??m valst?m vairs nav centr?lo banku vainacion?lo val?tu apmai?as kursu da??d?m sp?l?t?m. Makroekonomika k? viet?j? iniciat?va vairs nav darba k?rt?b?, un t?ir ?oti laba zi?a pasaulei, kur? investori tik tikko pasp?j aizb?gt ikreiz,kad Banca d’Italia s?k ?stenot “neatkar?gu naudas politiku”. ?aj? zi?? eiroir ?oti moderns jaunievedums, kas ir labi piel?gots dzi?i integr?tamstarptautisk? kapit?la tirgum. Ko atliek dar?t perif?rijas valst?m? Vair?k integr?ta Eiropa unaugst?ki pieauguma tempi, protams, ir laba lieta, ta?u tas nav nekas?rk?rt?js. Protams, galven? m?c?ba perif?rijai ir ??da: vis?s valst?s,iz?emot visliel?k?s, nacion?l? naudas politika – t? ir pag?tne. Centr?laj?mbank?m ar to amatieru politiku, kuras dom?, ka v?l var realiz?t il?ziju par“savu naudu”, vairs nav vietas. Nacion?l? val?ta ir d?rgs prieks, un tie?i t?d?? It?lija un Francijaatteic?s no sav?m val?t?m. Nacion?l? val?ta ierobe?o, un par neatkar?basil?ziju gadu no gada j?maks?. Meksika un Polija nevar noteikt zem?kasdiskonta likmes nek? ASV un V?cija, un par non?k?ana l?dz tik zemiemr?d?t?jiem t?m b?tu liela veiksme. Naudas suverenit?te m?sdien?s noz?m?tikai vienu – t?s ir ties?bas pieder?t sliktai naudai. K? gan lai ??s periferi?l?s valstis atbr?vojas no v?sturisk? l?sta –Centr?l?s bankas un nacion?l?s val?tas, kuru ??s valstis sev rad?ju?as?Tikai sekojot Argent?nas vai It?lijas piem?ram: atsakoties no nacion?l?snaudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules l?me?a val?tu.Austrumeiropas , kas tik izmis?gi v?las iek?auties ES un att?st?t?spasaules da??, politikai tagad ir j?b?t nep?rprotamai – dar?t to pa?u, kociti. Bet tas noz?m? val?tas komiteju izveidi un nacion?lo val?tupiestiprin??anu eiro. Savuk?rt Lat??amerikai j?p?rtrauc dot bezgal?gussol?jumus ne?stenot jaunu devalv?ciju un beidzot j?tiek ?r? no haosa unj?piesaist?s dol?ram. Gan priv?tpersonas, gan starptautiskie kapit?la tirgi redz, kasnotiek cit?s valst?s, un izdara savu izv?li, neskatoties uz robe??m, kasnav savienojamas ar nacion?lo finansu neatkar?bu. Apgalvojumi, ka Centr?l?sbankas (piem., Meksik? vai Polij?) tagad ?steno daudz lab?ku politiku naviemesls, lai samierin?tos ar daudz augst?ku risku. Eiro par?d??an?sm?c?bstunda ir ??da: lai ieg?tu patie??m labu val?tu , ir j?izmantopolitiskais kapit?ls. T?tad ar? anal?ti?i atz?st, ka Austrumeiropas valstu ce?? uz EiropasSavien?bu svar?gs solis ir nacion?lo val?tu piesaiste eiro un p?c tam tonomai?a pret eiro. Eiro ir veicin?jis pieaugumu bir??s. Tas ir veicin?jis aktivit?tes unakciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazi?ojis Mil?nas akciju bir?asvad?t?js Stefans Preda. P?c vi?a v?rdiem, eiro ievie?ana “izrais?ja ?oti lielas korekcijasv?rtspap?ru portfe?os vis? pasaul?” un stimul?ja investorus ieguld?tinvest?cijas akciju tirgos. Jaun?, kop?j? val?ta piesaista da?u ?oinvest?ciju proporcion?li eiro ekonomisk?s zonas noz?mei pasaulesekonomik?.” Pasaules iepaz?stin??ana ar eiro, ievie?ot to neskaidras naudasnor??inos kop? 1999. gada 1. janv?ra norit?jusi veiksm?g?k, nek? cer?ts,t?d?? tiek apspriestas iesp?jas ieviest eiro skaidras naudas apr??inos jauagr?k par paredz?to 2002. gada 1. janv?ri. Eiro ir iesp?jams laistapgroz?b? pirms 2002. gada, ja ??du soli vienbals?gi atbalst?tu 11eirozonas valstu vad?bas, pazi?ojis Eiropas Savien?bas komis?rs monet?rajosjaut?jumos ?vs Tibalds de Silg?. Ja visas eirozonas valstis v?las main?t termi?u eiro ievie?anaiapgroz?b?, Eiropas Komisija nekav?joties inici?s nepiecie?amos likum?gosso?us un izvirz?s ??du priek?likumu. Ja eirozonas valstis izr?d?spietiekami lielu politisko v?lmi, Eiropas Savien?bas valstu finansuministri var veikt izmai?as apstiprin?taj? eiro ievie?anas grafik? da?um?ne?u laik?, zi?oja de Silg?. Ar? citi Eiropas ietekm?g?kie politi?i un ekonomisti uzskata, ka eirovar?tu ieviest apgroz?b? pirms pl?not? termi?a. P?d?j? laik? aizvien bie??kizskan aicin?jumi kop?jo val?tu ieviest apgroz?b? 2001. vaipat jau 2000.gad?. Eirozonas valst?m nav nepiecie?ami tr?s gadi, lai sagatavotosoper?cij?m ar skaidru naudu. Piln?gi pietiekami b?tu ar vienu gadu, uzskataDeutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Dienas bizness” Latvija un eiro. Latvijas Banka nesteigsies latu cie??k piesaist?t eiro, un,visticam?k, nogaid?s da?us gadus, iekams lems par lata tagad?j?s piesaistes(SDR groza) main??anu – t? Ein?rs Rep?e. LB val?tas departamenta priek?nieks Roberts Grava teica: “Sprie?ot p?cr?d?t?jiem, lats dr?z?k ir p?r?k zemu nov?rt?ts, it sevi??i, ja izmantopirktsp?jas parit?tes m?rauklu. Nav ieteicams gaid?t lata devalv?ciju. R. Grava piebilda, ka lata cie??ka saist?ba ar eiro ir neizb?gama, jon?kamgad no SDR piecu val?tu grozu sakar? ar ES jaun?s val?tas ievie?anuizzud?s Francijas franks un V?cijas marka. Savuk?rt E. Rep?e teica, kal?mumu par lata cie??ku piesaisti eiro var?s pie?emt vien?gi tad, “kadb?sim redz?ju?i, vai eiro darbosies t?, k? iecer?ts”. Gan E. Rep?e, gan R. Grava uzsv?ra, ka nav nek?du tehnisku ???r??ulata piesaistei eiro kaut vai t?li?, ta?u tas netiks dar?ts, jo LB irpiesardz?ga attiec?b? uz jauno ES val?tu., ko jau 1999. gad? s?ks ieviest11 ES dal?bvalstis. ES valstu starp? nav vienpr?t?bas, ka b?tu nekav?jotiesj?p?rsvie?as uz eiro. To, piem., nedar?s m?su kaimi?valsts Zviedrija unLatvijas lielais kokmateri?lu eksporta tirgus Lielbrit?nija. R. Grava st?st?ja, ka Latvija, pret?ji Igaunijai un Lietuvai savuvalsts val?tu nav piesaist?jusi vienai no lielaj?m starptautisk?stirdzniec?bas val?t?m, jo “t?d?j?di mazin?m sv?rst?bu un baud?m zin?mudiversifik?cijas efektu.” P?c H. Anc?na dot?s inform?cijas, daudzos makroekonomiskajosr?d?t?jos Latvija ir tuvojusies ES iek??jiem krit?rijiem vai pat tosizpild?jusi ar uzviju. T?, piem., ES t.s. M?strihtas l?guma krit?rijiprasa, lai valsts par?ds nep?rsniegtu 60% no BNP. Latvijai ?is r?d?t?js ir10,8% no BNP. M?strihtas krit?riji nosaka, ka valsts bud?eta defic?ts nevarp?rsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvij?. 1997. gad? ?is r?d?t?js bija +1,3%atspogu?ojot valsts bud?eta atlikumu. Ar? infl?cijas temps, kas septembr?bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%. Ar? p?c Latvijas Bankas viceprezidenta Ilm?ra Rim?evica izteikumiem ,“Eiro ievie?ana no 1999. gada 1. janv?ra ietekm?s Latviju. ?? ietekme,nenoliedzami, b?s pozit?va. Pirmk?rt, samazin?sies uz??mumu konvert?cijasizdevumi, samazin?sies uz??mumu risks, darbojoties atsevi???s val?t?s.Otrk?rt, ietekme b?s saist?b? ar to, ka v?cu marku un Francijas franku SDRval?tas groz? nomain?s eiro. J?v?ro, kas notiks ar pa?u eiro – vai tas k??sstipr?ks attiec?b? pret dol?ru. Lata sv?rst?bas atkar?gas no ?o divu val?tusavstarp?j?m sv?rst?b?m. Proti, ja dol?rs, k??s stipr?ks, lata kurss var?tuiet uz leju. Savuk?rt, ja eiro attaisnos uz to likt?s cer?bas un k??sstipr?ks, lata kurss var?tu pieaugt.” Var secin?t, ka p?c Latvijas Bankas ofici?l?s inform?cijas eiroietekme uz Latviju b?s pozit?va, bet tuv?kaj? laik? lata piesaiste eiro navpl?nota, bet ar? ?is solis ir iepl?nots ce?? uz Eiropas Savien?bu.Latvijas bankas ir gatavas eiro un var pied?v?t saviem klientiem pilnupakalpojumu kl?stu, kas saist?ti ar eiro, t?pat k? bankas vis? Eirop?. Rietumu banka s?kusi pie?emt noguld?jumus eiro, pied?v?jot ?etruseiro depoz?tu veidus, blakus jau eso?aj?m depoz?tu programm?m latos. Termi?a noguld?jumiem ar periodisku procentu izmaksu (minim?l?noguld?juma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% l?dz 2,75% gad? atkar?b? nonoguld?juma termi?a. Uzkr?juma noguld?jums ar papildin??anas iesp?ju (minim?l? noguld?jumasumma 1500 EUR) likme no 2,25% gad? l?dz 2,75% gad?. L?gumu sl?dzot, tiekfiks?ts minim?lais noguld?juma papildin??anas solis – 200 EUR Noguld?jumiem ar procentu kapitaliz?ciju (minim?l? noguld?juma summa1500 EUR) likme no 2,125% l?dz 2,55 gad? atkar?b? no noguld?juma termi?a. Ar? Lateko banka ir gatava eiro – Latvijas ekonomisk? komercbankas?kusi pied?v?t depoz?tus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiekpied?v?ts termi?noguld?jums ar fiks?tu procentu likmi, ?stermi?a depoz?tsun m?r?a ?stermi?a depoz?ts. Atkar?b? no klienta izraudz?t? noguld?juma gada procentu likmesnoteiktas robe??s no 2% l?dz 3%. Fiziskas personas noguld?jumu eiro varveikt jebkur? apjom?, bet juridiskaj?m person?m minim?lais depoz?ta apjomsir 10 000 eiro. Lateko banka veic oper?cijas ar eiro jau no ?? gada s?kuma,un jau pirm?s darba ned??as apliecin?ju?as, ka klientiem ir ?oti lielainterese par iesp?ju str?d?t ar eiro. Ar? Latvijas uz??m?ji pasp?ju?i p?rorient?ties uz jauno nor??inul?dzekli un veiksm?gi veiku?i pirmos nor??inus jau k?du laici?u atpaka?.Uz??m?ji izr?d?ju?i atzin?gu, bet nogaido?u attieksmi pret jauno val?tu. A/s Bolder?ja jau vair?kus m?ne?us pirms eiro ievie?anas ar saviem?rzemju pieg?d?t?jiem vienojies, ka eiro s?ks nor??in?ties ne ?tr?k, k?n?kamgad. Uz??mumam pagaid?m nav vienota elektroniska vad?bas sist?ma,t?tad nav aktu?ls jaut?jums par da??du pa?izmaksas apr??ino?o ungr?matved?bas modu?u p?rprogramm??anu iz eiro. Papla?inot Bolder?jasdatoriz?ciju, tiks ieviestas inform?cijas tehnolo?ijas, kas var str?d?t areiro. Uz??m?ji atz?st, ka eiro ievie?ana nenoliedzami vienk?r?o da??doizejvielu pirk?anu no Eiropas Savien?bas valst?m. Bet tom?r, ar? ja visucenu kot??ana eiro padar?s viegl?ku da??du pied?v?jumu izv?rt??anu, tom?rzin?ms svars b?s ar? t?diem faktoriem k? apmaksas noteikumi, iesp?jas pirktuz kred?ta, utml.*Materi?li ?emti no “Dienas bizness” AptaujaEs veicu aptauju, kur? tika aptauj?ti gan skol?ni, gan skolot?ji, k? ar?da??di citi cilv?ki, ar m?r?i noskaidrot to inform?t?bas l?meni par Eiropasapvienoto val?tu, k? ar? noskaidrot vi?u attieksmi pret to visp?r, k? ar?pret eiro tie?i saist?b? ar Latviju. Kop? tika aptauj?ti gandr?z 50cilv?ki. Tika ar? uzdoti jaut?jumu par person?go attieksmi pret eiro, vaiLatvijai b?tu j?p?riet uz eiro, k? ar?, vai Eiropai visp?r ir vajadz?gavienot? val?ta. Tika ar? jaut?ts par Latviju saist?b? ar Eiropas Savien?bu.Rezult?ti ir sekojo?i:1. Vai J?s zin?t, kas ir eiro? a) kaut ko esmu dzird?jis; b) zinu; c) esmu ?oti labi inform?ts. No respondentu atbild?m var secin?t, ka jaunatne visum? ir inform?ta pareiro – kas tas t?ds ir un k?ds no t? labums, liela da?a ir pat ?oti labiinform?ta, kas atrodams par ?oti pozit?vu faktoru. T?du, kas kaut ko irdzird?ju?i, ir sam?r? maz, tie sast?da respondentu maz?ko da?u.2. K?da ir J?su attieksme pret eiro? a) neitr?la; b) negat?va; c) pozit?va.?aj? jaut?jum? aptauj?to cilv?ku domas dal?s. Liel?k? da?a ir tom?rnoska?oti pozit?vi pret eiro un ar prieku uz?em t? par?d??anos. Otraliel?k? respondentu grupa pret eiro pagaid?m noska?oti neitr?li. To da??jiizrais?jis ar? nepietiekams daudzums objekt?vas inform?cijas, k? ar?uztic?ba vecajai sist?mai.3. K? J?s sa?emat inform?ciju par eiro? a) no preses; b) no TV; c) no draugiem; d) citur.Liel?k? da?a aptauj?to inform?ciju par eiro sa??mu?i no masu medijiem –telev?zijas un preses, da?a ar? no draugiem uzzin?ju?i ko jaunu, da?a, kasneb?t nav maza, k? alternat?vo inform?cijas ieg??anas veidu min?jusiInternet.4. K? eiro ietekm?s J?su dz?vi? a) nek?di; b) finansi?lie r??ini tiks p?rv?rsti eiro; c) pl?noju dr?zum? (s?kot ar 2002. gadu) p?riet uz eiro; d) braucot uz ?rzem?m b?s viegl?k ar val?tas mai?u.Liel?ko da?u aptauj?to cilv?ku dz?vi pa?reiz eiro nek?di neizmain?s. Tas irsaprotami, lielai da?ai cilv?ku ar neskaidras naudas nor??iniem m?sdien?snav nek?das saskarsmes. Lielai da?ai respondentu finansi?lie r??ini (bankukonti, depoz?ti) tiks p?rv?rsti eiro. Bet liel?kajai aptauj?to da?ai,vienk?r?i b?s viegl?k ar val?tas mai?u, izbraucot uz ?rzem?m.5. Vai J?s uzskat?t, ka ar? Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro? a) nek?d? gad?jum?; b) tas b?tu pamat?gi j?izv?rt?; c) viennoz?m?gi – j?.Liel?k? da?a aptauj?to pret eiro attiec?s ar uztic?bu, ta?u lats tom?r irierast?ks, lata, k? stabilas naudas t?ls ir stipri iesak?ojies unnostiprin?jies m?su apzi??s. Ta?u eiro – t?s ir, iesp?jams, m?su n?kotne –da?a respondentu to atz?st. Ir ar? t?di, kas neatz?st Latvijas p?rie?anu uzeiro visp?r, ta?u tas ir neiesp?jami, ?emot v?r? m?su politikas virz?bu uzEiropas Savien?bu.6. K?da ir J?su attieksme pret ES saist?b? ar Latviju? a) Latvijai b?tu taj? j?iest?jas; b) Latvijai neb?tu ?pa?i j?cen?as taj? iest?ties; c) Latvijai nevajadz?tu iest?ties ES.Protams, k? jau tika gaid?ts, nospiedo?ais aptauj?t?s sabiedr?bas vairumsbija par Latvijas iest??anos Eiropas Savien?b?, par Latvijas nesaraujamosai?u ar Eiropu nostiprin??anu. Maz bija t?du, kas uzskata, ka Latvijai?pa?i nevajadz?tu censties tur iek?auties – ja vi?i m?s tur ?em – labi, jane – neiesim jau no ?das l?st lauk?, un pavisam maz bija t?du, kasuzskat?ja, ka Latvijai visp?r nevajadz?tu pievienoties Eiropas Savien?bai.7. Vai Eiropai ir vajadz?ga vienota val?ta? a) j?; b) n?.Ar? ?aj? jaut?jum? respondenti izr?d?ja zin?mu vienl?dz?bu, apgalvojot, kaEiropai ir vajadz?ga vienot? val?ta, un, ka eiro ir vajadz?gs. Viedok?i,protams, at???r?s, bet visum? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum? var?tuatspogu?ot jaunajai val?tai par labu.Visum? no ??s aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba ir inform?ta par eiro, unka t?s attieksme pret to ir pozit?va, ta?u nogaido?a. Tas ir likumsakar?gi,jo poz?cija, kur? m?s pa?laik atrodamies ?auj mums nov?rot eiro ievie?anu11 Eiropas valst?s, m?c?ties no vi?u k??d?m, lai m?s n?kotn?, kad pa?iemn?ksies sastapties ar ?o procesu, kas, es dom?ju ir neizb?gams, nepie?autut?s pa?as k??das. Sabiedr?ba atbalsta Eiropas naudas apvieno?anas centienusun ir par r??inu vienk?r?o?anos ar Eiropu. Nobeigums un secin?jumi. No aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba visum? ir labi inform?ta pareiro un t? ievie?anu. Tom?r sabiedr?bas attieksme ir nogaido?a. ?eit zin?mulomu sp?l? ar? uztic?ba latam, kur? nostiprin?jies m?sos k? stabilit?tes unp?rtic?bas t?ls. Ta?u sabiedr?ba saprot, ka eiro - t? ir n?kotne. M?su pa?reiz?j?s poz?cijas liel?k? priek?roc?ba ir t?, ka m?s pa?laikvaram nov?rot eiro ievie?anu 11 ES valst?s, lai v?l?k, kad mums pa?iemn?ksies ar to saskarties, m?s nepie?autu t?s pa?as k??das un b?tu lab?ksagatavoti. R?p?gi izsverot visus par un pret var izdar?t attiec?gossecin?jumus, attiec?b? uz eiro un Latviju, k? ar? eiro ietekmi uz Latviju.Protams, ir ar? negat?vie faktori, ta?u, pozit?vo faktoru un labumu irvair?k, un kopum? ?is m??in?jums apvienot Eiropas val?tas vien? vesel?, esdom?ju, ir izdevies. Eiro ietekme uz Latviju b?s pozit?va, k? liel?kie labumi j?min tas,ka vienk?r?osies r??ini ar Eiropas Savien?bas valst?m, k? ar? tas, kat?ristiem b?s viegl?k ar val?tas mai?u, iebraucot ES valst?s. Katras no ESun EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?a izzud?s, un tas, ko m?s ieg?simb?s liels tirgus ar pla??m iesp?j?m, kas sp?j?gs m?roties sp?kos ar? ar ASVun Jap?nas ekonomiskaj?m zon?m. Ar? p?c Latvijas Bankas izteikumiem eiro ievie?anas ietekme uzLatviju b?s visnota? pozit?va, bet ar lata piesaist??anu eiro n?ksies v?lmazliet pagaid?t. Lai gan jebkur? gad?jum? lats tiks liel?k? vai maz?k?m?r? piesaist?ts eiro - SDR groz?, kuram pa?reiz?ji ir piesaist?ts lats,v?cu markas un fran?u franka viet? n?ks eiro, t? k? SDR groz? eiro sp?l?sgalveno lomu. Izmantot?s literat?ras sarakstsLaikraksti un ?urn?li:“Dienas bizness” - periodika“Diena” - periodika“Neatkar?g? R?ta Av?ze” - periodika“Kapit?ls” – periodika“The Economist” – periodikaGr?matas:Euroview 2 – ING’s view of questions about euro (summer 1997)LB Kiel Euro Special (1998)The euro – a stable currency for Europe – Deautsche Bank Research SpecialReport (February 1997)Inform?cijas bukleti:Euro times (December 1998)London: ready for the euroLatvijas Bankas informat?vais buklets “Eiro”Rietumu bankas informat?vais buklets.Internet:Latvijas Bankas ofici?l? m?jas lappuse (http://www.bank.lv )Eiropas Savien?bas ofici?l? m?jas lappuse (http://europa.eu.int) Eiropas integr?cijas biroja ofici?l? m?jas lappuse (http://www.eib.lv) Pielikums. Eiro mon?tas un banknotes1. Mon?tas|[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] |Katr? valst? eiro izskat?sies sav?d?ks:|[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] |2. Banknotes|[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] ||[pic] |[pic] | -----------------------[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]2 centi1 cents10 centi5 centi50 centi20 centi2 eiro1 eiroBe<[pic]#[pic]ij[pic][pic]Austrij[pic][pic]Sp[pic][pic]nij[pic][pic]V[pic][pic]cij[pic][pic]*[pic]rij[pic][pic]Francij[pic][pic]N+[pic]derland




Нажми чтобы узнать.

Похожие:

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconClaude Monet Claude Monet par lui-meme

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconIevads

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconClaude Monet

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconCepures pacelљana lpp

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconДокументи
1. /econom sist.doc
Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums icon2 Četri paљmācības gadi lpp

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums icon1. Ievads 3 ziepes kas ir ziepes? Ziepju mazgājoљā iedarbība. Ziepju trūkumi. 4

Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconПланета Марс
Марс – от греческого Mas – мужская сила – бог войны, в римском пантеоне почитался как отец римского народа, охранитель полей и стад,...
Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconLa caja de las galletas martina Tuts Fina García Naranjo
«el niño también, que le vendrá bien y es bueno para la sangre», la vida se me antojaba muchísimo más alegre y el porvenir diferente...
Satura r?d?t?js. Ievads lpp Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture lppBretton-vudas sist?mas sabrukums iconМарс марс от греческого Mas мужская сила бог войны, в римском пантеонепочитался как отец римского народа, охранитель полей и стад, позднее -покровитель конных состязаний. Марс четвертая планета Солнечной системы

Разместите кнопку на своём сайте:
Документы


База данных защищена авторским правом ©rushkolnik.ru 2000-2015
При копировании материала обязательно указание активной ссылки открытой для индексации.
обратиться к администрации
Документы